JK eXperiments

…Un laikam jau atkal Sandis raksta par saviem pludmales un kaita piedzīvojumiem, a ko darīt?! nu jā bet nu reāli pēdējā laikā aizvien vairāk un vairāk laika tiek pavadīts pie jūras un lielākoties tādās dienās kad normāli ļautiņi nedomātu kāju spert pludmalē jo pūšs normāls vējiņš, bet ne mēs – trakie pūķotāji.

Nu jau man šodien otrās piecpadsmit minūtes ūdenī, njā nu laikam pārāk daudz visa kā ir ko mācīties… bet kā saka tieši mācīšanās procesā tu izbaudi to cik gan viss skaistais ir komplicēts un novērtē to kādēļ visi nedara to ko dara daži. Bet ja pavisam nopietni, kiteboards nav tas sports kuru tu saproti vienā dienā – un tur slēpjas tā burvība. Mēģinājumi kritiemi, šļakatas, vārtīšanās ūdenī, pilna rīkle jūras smiltis, nosalušas kājas un atkārtoti mēģinājumi. Brīžam jau liekas ka nekas nesanāk, bet alkas pēc neiedomājamām sajūtām, brīvības lidojumiem un iekšējās piepildītības braucot liek tev celties un krist un atkal celties un krist, līdz tev izdodas.

teikšu kā ir – viegli nav.

Padoms tiem kas vēlas pūķot – nepažēlot vairāk naudiņas un iegādāties kau labāku ekipējumu nekā pašu lētāko kuru piedāvā… jo tas tik tiešām ir no svara un nu kad naudiņas ir vēl mazāk nekā bija kādreiz ir jāiztiek ar to kas ir, un jāmācās daudz vairāk nekā ar kvalitatīvu pūķi, bāru vai bordu. bet kā saka veca paruna – iemācīsies jāt ar ēzeli, novērtēsi braucienu ar poršu. Jo tieši uz to patreiz iet manas mocības, uj mācības, ar prī-historisko pūķi.

arrr…  – es gribu vēl un vēl un vēl, pat tā īsti vēl nezinot ko nozīmē jāt. Tas ir azarts, tas ir prieks, tas ir adrenalīns un neizmērojamas sajūtas – tas ir kaitboards.